▷ Kas ir libeos un kam tas paredzēts?

FreeDOS ir bezmaksas saderīgu datoru operētājsistēma, kas paredzēta pilnīgas, ar DOS saderīgas vides nodrošināšanai mantotās programmatūras darbināšanai un iegulto sistēmu atbalstam. FreeDOS var palaist no disketes vai USB zibatmiņas diska. Tas ir paredzēts arī, lai labi darbotos virtualizācijas vai x86 emulācijas gadījumā.

Atšķirībā no MS-DOS, FreeDOS veido bezmaksas un atvērtā pirmkoda programmatūra, kas licencēta saskaņā ar GNU vispārējās publiskās licences noteikumiem, tāpēc tās bāzes izplatīšanai nav vajadzīgas licences tiesības vai autoratlīdzības, un pielāgotu izplatīšanu izveidošana ir atļauts. Tomēr citās paketēs, kas ietilpst FreeDOS projektā, ietilpst programmatūra, kas nav GPL, piemēram, 4DOS, kas tiek izplatīta ar modificētu MIT licenci.

Satura rādītājs

Kas ir FreeDOS operētājsistēma un tās galvenās funkcijas

FreeDOS projekts sākās 1994. gada 29. jūnijā pēc tam, kad Microsoft paziņoja, ka vairs nepārdos un neatbalstīs MS-DOS. Džims Hols, kurš tajā laikā bija students, publicēja manifestu, kurā ierosināja atvērtā koda aizstāšanas attīstību. Dažu nedēļu laikā projektam pievienojās arī citi programmētāji, piemēram, Pat Villani un Tims Normans. Kodols, komandrindas tulks un galvenie utilīti tika izveidoti, sasaistot kodu, kuru viņi bija uzrakstījuši vai atzinuši par pieejamu. Pirms pēdējās FreeDOS 1.0 versijas ir bijušas daudzas oficiālas FreeDOS izplatīšanas.

FreeDOS 1.2, kas izlaists 2016. gada novembrī, ir pieejams lejupielādei kā kompaktdiska attēls: ierobežots instalācijas disks, kurā ir tikai galvenās un pamata lietojumprogrammas, un pilns disks, kas satur daudz vairāk lietojumprogrammu (spēles, tīkli, attīstība utt.). Šajā tabulā ir apkopotas dažādas FreeDOS versijas.

Versija	Statuss	Vārds	Datums
0, 01	ALPHA	Nav	1994. gada 16. septembris
0, 02	ALPHA	Nav	1994. gada decembris
0, 03	ALPHA	Nav	1995. gada janvāris
0, 04	ALPHA	Nav	1995. gada jūnijs
0, 05	ALPHA	Nav	1996. gada 10. augusts
0, 06	ALPHA	Nav	1997. gada novembris
0, 1	BETA	Orlando	1998. gada 25. marts
0, 2	BETA	Marvins	1998. gada 28. oktobris
0, 3	BETA	Ventura	1999. gada 21. aprīlis
0, 4	BETA	Lemūrs	2000. gada 9. aprīlis
0, 5	BETA	Lara	2000. gada 10. augusts
0, 6	BETA	Midnite	2001. gada 18. marts
0.7	BETA	Šķēpi	2001. gada 7. septembris
0, 8	BETA	Ņikita	2002. gada 7. aprīlis
0.9	BETA	Nav	2004. gada 28. septembris
1.0	FINĀLS	Nav	2006. gada 3. septembris
1.1	FINĀLS	Nav	2012. gada 2. janvāris
1.2	FINĀLS	Nav	2016. gada 25. decembris

FreeDOS lietojumi

Dell iepriekšielādē FreeDOS ar N sērijas galddatoriem, lai samazinātu izmaksas. Uzņēmums ir nonācis ugunsgrēkā, pārdodot šīs mašīnas ne lētāk un grūtāk pērkot nekā identiskas Windows sistēmas. HP nodrošināja FreeDOS kā opciju savos dc5750 galddatoros, Mini 5101 netbooks un Probook piezīmjdatoros. FreeDOS tiek izmantots arī kā bootable media, lai atjauninātu BIOS programmaparatūru HP sistēmās.

FreeDOS tiek izmantots arī vairākos neatkarīgos projektos:

• FED-UP ir universāls DivX uzlabots DivX atskaņotājs. FUZOMA ir uz FreeDOS balstīta izplatīšana, kuru var ielādēt no disketes un pārvērst vecos datorus bērniem par mācību līdzekļiem. XFDOS ir uz FreeDOS balstīts izplatīšana ar GUI, Nano-X pārnesamību. un FLTK.

FreeDOS saderība

FreeDOS nepieciešams dators ar vismaz 640 KB atmiņu. Programmām, kas nav iekļautas FreeDOS, bieži nepieciešami papildu sistēmas resursi. FreeDOS galvenokārt ir savietojams ar MS-DOS. Atbalsta COM izpildāmos, DOS standarta izpildāmos un Borland 16 bitu DPMI izpildāmos failus. Izmantojot DOS paplašinātājus, ir iespējams palaist arī 32 bitu DPMI izpildāmās programmas. Operētājsistēmai ir vairāki uzlabojumi salīdzinājumā ar MS-DOS, galvenokārt ar atbalstu jaunākiem standartiem un tehnoloģijām, kas neeksistēja, kad Microsoft pārtrauca atbalstu MS-DOS, piemēram, internacionalizāciju vai uzlabotas enerģijas pārvaldības TSR. Izmantojot HX DOS paplašinātāju, daudzas Win32 konsoles lietojumprogrammas darbojas pareizi FreeDOS, tāpat kā dažas retas GUI programmas, piemēram, QEMM un Bochs.

FreeDOS var palaist Microsoft Windows versijas 1.0 un 2.0. Windows 3.x versijas, kurām bija i386 procesoru atbalsts, nevar pilnībā darboties 386 uzlabotajā režīmā, izņemot daļēji FreeDOS eksperimentālajā 2037 kodolā. Problēmas ar Windows palaišanu ir Microsoft centienu rezultāts, lai novērstu tā produktu darbību DOS, kas nav Microsoft ieviešana. Windows 95, 98 un ME izmanto vienkāršotu MS-DOS versiju. FreeDOS nevar izmantot kā nomaiņu, jo nav dokumentētu saskarņu starp MS-DOS 7.0-8.0 un Windows 4.xx, kuras nav atdarinājusi FreeDOS; tomēr to var instalēt un lietot kopā ar šīm sistēmām, izmantojot sāknēšanas pārvaldnieka programmu, piemēram, BOOTMGR vai METAKERN, kas iekļauta FreeDOS.

Windows NT un ReactOS

Windows NT balstītas operētājsistēmas, ieskaitot Windows 2000, XP, Vista un 7 galddatoriem un Windows Server 2003, 2008 un 2008 R2 serveriem, neizmanto MS-DOS kā sistēmas galveno komponentu. Šīs sistēmas var izmantot FAT failu sistēmas, kuras izmanto MS-DOS un vecākās Windows versijas; tomēr drošības un citu iemeslu dēļ viņi parasti pēc noklusējuma izmanto NTFS (New Technology File System). FreeDOS var pastāvēt līdzās šīm sistēmām atsevišķā nodalījumā vai tajā pašā nodalījumā FAT sistēmās. FreeDOS kodolu var iedarbināt, pievienojot to Windows 2000 vai XP Windows Boot Loader konfigurācijas failam boot.ini vai Freactr.ini ekvivalentam ReactOS.

FAT32 tiek pilnībā atbalstīts, un tas ir ieteicamais sāknēšanas diska formāts. Atkarībā no izmantotās BIOS tiek atbalstīti līdz četriem LBA (Logical Block Addressing) cietajiem diskiem, kuru lielums nepārsniedz 128 GB vai 2 TB. Lielu disku testēšana ir bijusi maza, un dažas BIOS atbalsta LBA, bet neizdodas diskos, kas lielāki par 32 GB; vadītājs, piemēram, OnTrack vai EZ-Drive, atrisina šo problēmu. NTFS, ext2 vai exFAT netiek plānots atbalsts, taču šim mērķim ir pieejami vairāki trešo pušu ārējie draiveri. Lai piekļūtu ext2fs, LTOOLS dažreiz var izmantot, lai kopētu datus uz un no ext2fs diskiem.

Īsāk sakot, tā ir bezmaksas alternatīva, kuru var instalēt klēpjdatoros, lai pazeminātu tās cenu no 100 līdz 150 eiro. Laba iespēja instalēt Windows 10 un iegūt zemu izmaksu licenci vai Linux operētājsistēmu. Ar to beidzas mūsu raksts par FreeDOS. Atcerieties, ka, ja jums ir kādi ieteikumi, varat atstāt komentāru. Ko jūs domājat par Freedos? Vai jūs to izmantojat vai redzat kā ražotāju plāksteri viņu iepriekš samontētajos klēpjdatoros vai personālajos datoros?